Category Archives: Uncategorized

Polietilēna maisiņš nākotnē nebūs tāds kā agrāk

polietilena-maisiMūsdienās polietilēna maisiņiem ir pievērsta diezgan liela sabiedrības uzmanība gan par tās noderīgumu, gan arī uz tās ietekmi. Ja būtu jāatskatās dažus gadus atpakaļ, tad var pamanīt, ka arī šajā industrijā daudz kas pozitīvā virzienā pavirzījies uz priekšu – kaut vai pieminot pārtikas glabāšanu un higiēnisko prasību uzlabošanos. Tos izmanto arī vēl daudziem citiem nolūkiem, nevis tikai pārtikas glabāšanā un tieši tāpēc arī dabas aizstāvji un jaunas likumdošanas iniciatīvas jau dod nākamos signālus, ka kaut kas ir jāmaina, jo aiz plašās pielietojamības nāk līdzi arī milzīgi patēriņu apjomi, kas nebūt neizklausās vairāk pēc resursu efektīvas un videi draudzīgas saimniekošanas. Lai starp daudzu citu līdzīgu maisiņu veidu parādīšanos tradicionālie polietilēna maisiņi saglabātu savu funkcionalitāti, aktualitāti un pievilcību, ražotāji plānveidīgi ir ķērušies pie citām revolucionārām idejām, lai saglabātu patērētāja interesi par šiem izstrādājumiem.

Viena no visilgāk virzītām idejām un to saistītiem izaicinājumiem ir pilnībā (nevis tikai daļēji) mainīt maisiņu ķīmisko sastāvu tā, lai tas dabā bioloģiski noārdītos daudz ātrāk. Lai daudzi ražotāji šo mērķi sasniegtu un vienlaikus ar to arī izpildītu Eiropas Parlamenta rezolūciju līdz 2020. gadam, kas paredz samazināt un izslēgt pilnībā tradicionālos polietilēna vai vienreiz lietojamos maisiņus, dažādu jomu eksperti jau tagad meklē veidus, kā to varētu realizēt. Vienlaikus arī tiek strādāts pie tā, lai pazeminātu biomaisiņu cenu, lai to arvien vairāk sāktu izvēlēties patērētājs.

Līdz ar to, pieaugot maisiņu patēriņu apjomiem, tuvāko 4-5 gadu laikā visai ticama ir pilnīga videi draudzīgu plastmasas maisiņu revolūcija. Daudzās ES valstīs nebūs redzami tādi maisiņu izstrādājumi, kas pat daļēji dabā noārdās. Tie tiks aizstāti ar līdzvērtīgiem maisiņu bioproduktiem, kam piemīt visas tās pašas polietilēna maisiņa īpašības. Savukārt tradicionālo maisiņu cena varētu turpmāk palielināties, lai piespiestu patērētājus mainīt savus ieradumus un pārietu uz alternatīvajiem bioplastmasas izstrādājumiem.

Suņi

Suns ir pelēko vilku pasugas, suņu ģints plēsējs. Cilvēks to pirmo reizi pieradināja pirms 15000 gadu un līdz mūsdienām tas ir kļuvis par visvairāk izmantojamo mājdzīvnieku cilvēces vēsturē. Šo gadu tūkstošu laikā, suns ir spējis attīstīt savu prātu un izveidot spēju komunicēt ar cilvēkiem tik tālu, ka suns ir kļuvis par kompanjonu medībās, ganībām, medicīniskām procedūrām, aizsardzībai un daudzām citām funkcijām un darbiem.

Šķirnes

Pasaulē ir aptuveni 400 miljoni suņu. Katrs suns pieder kādai konkrētai šķirnei. Suņu šķirnes sāka veidot tikai pirms dažiem simtiem gadu, kas, salīdzinoši suņa un cilvēka kopā būšanu jau gadu tūkstošie, ir uzskatām par ārkārtīgi nesenu laiku. Pirms tam suņu šķirņu rašanās vai nostiprināšanās bija pašu suņu un mātes dabas rokās – cilvēks tajā neiejaucās. Pasaulē šķirnes veido selekcijas ceļā, tādējādi izveidojot jaunas šķirnes, kuras ar katru nākamo pēcnācēju vairs netiek uzskatītas par metisiem, bet par tīršķirnes pēcnācējiem. Par metisiem sauc divu dažādu tīršķirņu suņu pēcnācējus.

Atšķirības

Lai arī visi nes suņa vārdu, tie mēdz būt tik krasi atšķirīgi, ka grūti noticēt, ka tie visi savā starpā ir vienas sugas pārstāvji. Šķirņu atšķirības ir neiedomājamas – dažādu šķirņu suņi var atšķirties auguma parametros pat par diviem metriem, savukārt auguma ziņā līdz skaustam pat par vairāk kā metru. Šķirnes atšķiras ne tikai pēc izmēriem, bet ārējā izskata kopumā. kaut arī cēlušies no vilkiem, suņi ir zaudējuši tās īpašības, kas nepieciešamas vilkam dzīvojot savvaļā – samazinājies galvaskauss, mazāki zobi, un arī nepieciešamo kaloriju daudzums. Suņa redze ir salīdzinoši slikta, lai kādas šķirnes pārstāvis tas arī nebūtu. Suns arī redz tikai divas krāsas, taču tas netraucē tam būt labam medniekam un cilvēka labākajam draugam.

Eiro

No 2014.gada 1. Janvāra Latvijas vasts nacionālo valūtu Latu nomainīs Eiropā tik pazīstamais un pierastais Eiro – Eiropas Savienības valūta, kuru izmanto tās Savienības valstis, kas atrodas Eiro zonā. Šī valūta ir kopīga 17 Eiropas valstīm, kas kopā veido Eiropas Monetāro Savienību. Šī ir lielākā monetārā republika kopš Roma impērijas laikiem, apvienojot gandrīz visu Eiropu vienā naudas tirgū. Eiro izmanto šādās valstīs: Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Kiprā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Matā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. No 1. janvāra šim sarakstam pievienosies arī Latvija.

Dizains

lv-euroLai valstis nezaudētu savu identitāti lietojot vienu valūtu, jo valūta tomēr ir viens no valsts identitātes simboliem, eiro monētu aversa puse katrai no Eiro zonā iesaistītajām valstīm ir savādāka un tā simbolizē konkrētās valsts piederību. Arī Eiro zonā esošās valstis var izdot speciālas zelta un sudraba monētas, taču tās kā maksāšanas līdzekli var izmantot tikai izdevējvalstī. Pārējās eiro monētas ir lietojamas visā Eiro zonā. Savukārt banknošu dizains ir vienāds visām valstīm un tās atšķiras pēc krāsas un lieluma. Katras banknotes attēls ir veltīts kāda svarīgam posmam Eiropas attīstības vēsturē. Reizi septiņos ai astoņos gados, Eiropas Centrālā banka uzlabo banknošu dizainu.

Latvijas eiro

Latvijas eiro monētu reversi ir tādi paši kā citām Eiropas valstīm, taču monētu reversi ir dažādi. Uz 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētu aversiem ir attēlots Latvijas ģerbonis, savukārt uz 1 un 2 eiro monētām ir attēlota latvju tautumeita, kas savulaik tika attēlota uz 5 latu sudraba monētām. Šis jaunava tēls simbolizē brīvību un identitāti, jo okupācijas gados tā simbolizēja valstiskās vērtības.